MĀTES ASARAS IR SVĒTAS! Atklāta vēstule Latvijas Universitātes akadēmiskajam personālam un studentiem un Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem. No vēsturnieka Induļa Roņa, līdz 2010. gada 18. novembrim arī LU profesora un akadēmiķa.

IEVADAM -- VAI PILNĪGĀS BEZTIESĪBAS LAIKS LATVIJĀ KĀDREIZ BEIGSIES?
Cienītās dāmas un godātie kungi!
Ir rudens, ražas novākšanas laiks, atjaunotās Latvijas Republikas 92.gadskārta. Civilizētā sabiedrībā valsts pastāv savu pilsoņu pašcieņas un labklājības vārdā -- ka pilntiesīgas nācijas ar savu valsti ir ne tikai lielās tautas un pašiecēlusies it kā Dieva izredzētā tautiņa, bet arī citas mazās tautas! Tas, ko Latvija pazina smagajos totalitārās okupācijas gados, bija antivalstiskums katras brīvas darbības, pat domas apspiešanai un milzīgās ierēdņu armijas labklājības nodrošināšanai uz valsts budžeta rēķina.
Klāt ir brīdis, kad jāliek punkts mūsu attiecībām. Mans stāvoklis ir tik neapskaužams, ka nevēlos, lai mans godīgais vārds kādi būtu saistīts ar LU un LZA -- tāpēc es atsakos no LU profesora un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa nosaukuma. Bez tam mūsu attiecību publiskai noskaidrošanai ir liela morāla aktualitāte, īpaši jaunajai paaudzei. Tāpēc esmu gatavs aizstāvēt tiesas ceļā katru savu tēzi, apgalvojumu un smagos apvainojumus pret Jums ar dokumentiem rokās. Līdz ar to arī Jums netiek liegta gandarījuma iespēja!
Vēsturnieka dzīve lielo pārmaiņu laikos brīžiem ir īstam dēku romānam līdzīga, tāpēc ceru, ka Jums nebūs garlaicīga lasīšana!
JŪSU NOSLĒPTIE UN NOKLUSĒTIE TOTALITĀRISMA UPURI.
Sākšu ar stāstu par vairāku simtu tūkstošu(!)2.pasaules kara laika padomju karagūstekņu nogalināšanu Latvijas teritorijā ar bioloģiskajiem ieročiem -- ar izsitumu tīfu inficētām utīm, kuras pavairoja LU Serumstacijas teritorijā izveidotajā "Medicīniskās zooloģijas institūtā"(direktors F.Šteinigers, vietnieks Abzāgens). Minēto bioloģisko ieroču izveidotāji un pielietotāji nekad nav novērtēti tiesas līmenī. Par šiem nacionālsociālistu (turpmāk: NS) kara noziegumiem, kurus pragmātisku apsvērumu dēļ slēpa arī KGB-NKVD, esmu oficiāli informējis valsts prezidentus G.Ulmani, V.Vīķi-Freibergu, V.Zatleru, tieslietu ministrus S.Āboltiņu un G.Bērziņu, Saeimas priekšsēdētājus A.Gorbunovu, A.Čepāni, I.Ūdri, G.Daudzi, praktiski visus ministru prezidentus (izņemot V.Dombrovski), SC, JL, LC/PP un TB/LNNK frakcijas un birojus, Latvijas Vēsturnieku komisiju, ģenerālprokuroru J.Maizīti, KNAB priekšnieku A.Loskutovu, Augstākās tiesas priekšsēdētājus A.Guļānu un I.Bičkoviču, visu(!) līmeņu tiesas, Satversmes tiesas priekšēdētāju A.Endziņu un viņa toreizējo vietnieku R.Apsīti ieskaitot. Taču nesekoja nekāda(!) Latvijas likumos un starptautiskajās tiesībās paredzētā darbība.
Šie nesodītie NS kara noziegumi īpaši labi ir zināmi Jums, akadēmiskās pasaules dāmas un kungi!Par tiem un citām valstiskā līmenī joprojām noslepenotām vēstures problēmām daudz esmu runājis savos iesniegumos LU rektoriem un LZA prezidentiem, esmu par to rakstījis zinātniskajos žurnālos, populārā presē, referējis LU gadskārtējās konferencēs un II Pasaules latviešu zinātnieku kongresā vēl 2001.gadā. Tiesa, Latvijas Vēsturnieku komisijas un LZA pasākumos man vārds tika liegts, kaut lūdzu to vairākkārtīgi.
Taču Jūs ignorējāt šīs drausmās lietas, aprobežojoties ar manis aizmugurisku (izņemot vecos KGB sadarboņus Leo Dribinu un Mavriku Vulfsonu) aprunāšanu par skandālistu u.tml., kā akadēmiskajos kuluāros, tā augstākās varas gaiteņos.
Tāpēc uzskatu par džentelmeņa pienākumu brīdināt -- ja šāda vai līdzīga ķengāšanās parādīsies publiskā telpā -- tā tiks nesaudzīgi apkarota likumīgā ceļā!
JŪSU MANKURTISMA CĒLOŅI.
Par šiem cēloņiem nedaudz runāju savā intervijā "Latvijas Avīzei" ar Arti Drēziņa kungu "Ko saka izraidīts akadēmiķis":
"Sev par nelaimi iesaistījos 2.pasaules kara tematikā. Man vienkārši apnika klausīties nievas, ka latvieši ir "žīdu šāvēju tauta". Atklāju trakas lietas. Piemēram, padomju kara noziedznieku prāvas tika organizētas pēc principa: nāksi man kalpot, būsi čekas aģents, tad paliksi tikai par buržuāzisko nacionālistu, ja ne -- tad būsi kara noziedznieks, ebreju šāvējs un vēl nezin kas"("Latvijas Avīze", 2009., 8.jūl., 5.lpp.).
Latvijas tiesu sistēmas šodienas traģēdijā liels, ja ne izšķirošais, ir akadēmisko aprindu pienesums. Pagaidām tikai viens piemērs. Kādā LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē es publiski raksturoju LU Habilitācijas un promociju padomes priekšsēdētāju juridiskajās zinātnēs, profesoru un akadēmiķi Kalvi Torgānu kā cilvēku bez jebkādām goda un pašcieņas jūtām, kā nesodītu kriminālnoziedznieku. K.Torgāna kungs pieņēma manu kvalifikāciju sakostiem zobiem, pamats tam bija pavisam nopietns. Biju uzzinājis, ka Latvijas Zinātnes padomes pirātiskām metodēm man atsavinātā mana intelektuālā īpašuma-- akadēmiskā projekta (granta) "Politiskās tiesu prāvas Latvijā 1940.-1990." izstrādnes ir "pazudušas" no atskaitēm LZP un "atradušās" Stokholmas universitātē pie K.Kangera kunga un Itakas kolēdžā (ASV) pie A.Ezergaiļa kunga. Šeit runa iet par pavisam sensacionālu Latvijai nozagtu lietu -- t.s. "čekistu failu": LPSR VDK pratinātāju, prokuroru, tiesnešu, pieaicināto personu kratīšanās u.c. sarakstu, kuri bija ņēmuši tiešu dalību politiskās represijās pret okupētas valsts civiliedzīvotājiem. Taču K.Torgāns kopā ar LZA prezidentiem Tāli Milleru, Jāni Stradiņu un Juri Ekmani līdz šodienai(13 gadu garumā!) nobremzēja šķīrējtiesas sasaukšanu manas sūdzības lietā, lai nedotu man iespēju spert nākošo soli -- vērsties tiesā manā autortiesību jautājumā-- tā cenšoties prettiesiski radīt manas prasības noilguma ilūziju. Par to nedaudz sīkāk tālāk. Par to, kam reģistrētie noziedzīgie čekisti nepārprotami tika izpārdoti -- atklātās vēstules nobeiguma daļā.
Uzskatīju par savu morālo pienākumu brīdināt sabiedrību par nepieļaujamām lietām, kuras notiek varas gaiteņu un akadēmisko institūciju aizkulisēs. Jo savā laikā biju līdzdalīgs Latvijas republikas atjaunošanā un tās akadēmisko institūciju jaunizveidē: kā akadēmiska institūta vadītājs (1989.-1996.), LZP pirmā sastāva loceklis, pat tās priekšsēdētāja vietnieks, postpadomju laiku LZA loceklis un LU profesors, vairāku valdības komisiju vēstures jautājumos loceklis un vadītājs.
Pašreizējai akadēmiskajai elitei bija kategoriski nepieņemams gan mans humānisms, gan cieņa pret likumību (neveiksmīgie centieni atjaunot pēc mana 8 mēnešu komandējuma ASV elentārāko finansu disciplīnu LU Latvijas vēstures institūtā, nosargāt antikvāros retumus minētā institūta bibliotēkā u.c.). Es kategoriski stājos ceļā arī ekstrēmā latviešu nacionālismam, kuram par upuri bija kritis pat tik elitārs intelektuālis kā akadēmiķis Jānis Stradiņš. Viņš uzsāka Kārļa Ulmaņa vadonības kulta galvenā ideologa, ilggadējā izglītības ministra Jūlija Aukškāpa ekstrēmi nacionālistisko uzskatu reanimēšanu un propagandu. Vēl 1993.gadā J.Stradiņš publicēja plašu ievadu J.Auškāpa piemiņas fonda Stokholmā izdotajai K.Ulmaņa ministra runu un rakstu izlasei, kurā attaisnoja un apoloģizēja J.Auškāpa galēji nacionālistiskos uzskatus, kuri bija tuvi "Pērkonkrusta"sauklim: Latviju tikai latviešiem"(skatīt. Jūlijs Auškāps. Zinātnei un Tēvijai.Trešais papildinātais izdevums. Rīga,"Artava",1993.).
Jauno Brīvības cīņu laikā J.Stradiņam bija izšķiroši nopelni nacionālā karoga reabilitācijā, ko viņš paveica ar Raiņa vārdu uz lūpām. Taču drīz viņš smagi apvainoja Raini, pielīdzinot lielkangaram Augustam Kirhenšteinam - galvenajam NS "Medicīniskās zooloģijas institūta" bioloģisko ieroču izstrādņu mantiniekam.
Īpaši liels kauns par JL, kur akadēmisko pasauli reprezentē divas filoloģes, LU profesores Ina Druviete un Janīna Kursīte, kuras tā arī nav noprotestējušas JL-TP realizēto šovinistisko skolu reformu. Viņas liekas "aizmirsušas"jau praksē pārbaudīto pozitīvo praksi 20.gs. 20.-30.gadu Latvijā, arī K.Ulmaņa autoritārisma periodā. Proti, tad pastāvēja demokrātiska valsts skolu sistēma -- valsts skolās skolēni mācījās vienīgi(!) dzimtajā valodā, arī nacionālo minoritāšu skolās. Cita lieta, ka valsts valodā minoritāšu skolās bija stingrs valsts eksāmens -- kas nodrošināja minoritāšu jauniešiem labas latviešu valodas un kultūras zināšanas, neradot nepatīkamu opozicionaritāti pret valsti. Tiesa, pret senākajiem pamatiedzīvotājiem, līviem, skolu sistēma bija šovinistiska. Šodienas uzspiestā šovinistiskā JL-TP skolu reforma var perspektīvā radīt smagas problēmas.
VAI DZĪVOSIM MŪŽĪGĀ KRĪZĒ?
Kategoriski norobežojos no jebkuras atbildības arī par šodienas finansu un saimniecisko krīzi, jo savlaicīgi tiku brīdinājis no šīs krīzes.Lietas būtība ir tā, ka Latvijā nenotika pilsoņu kopai piederošā valsts īpašuma privatizācija, bet tikai "prihvatizācija", jeb izlaupīšana- ierēdņu un tiesībsargu masveidīgas korumpēšanās apstākļos. Proti, it kā privatizēja pēc biznesa plāna, saimnieciskās darbības uzlabošanas vārdā. Taču praksē lielākā ražotņu daļa tika likvidēta, lai neradītu nevēlamu konkurenci Rietumu biznesam: kliedzošākie piemēri ir zvejas flotes likvidēšana un cukura fabriku slēgšana. Neviens jau prihvatizatoru solījumu izpildi tā arī nepārbaudīja!
Visbezkaunīgākā atklātā laupīšana gaišā dienas laikā bija Latvijas kuģniecības kuģu izsaimniekošana daudzu simtu miljonu latu vērtībā, kura notika ar nepārprotamu LK vadītāju P.Avotiņa un A.Šķēles līdzdalību, ar Latvijas veco kriminālo autoritāti Grigoriju Lučanski aizkulisēs. Šo milzu izlaupīšanu konstatēja valsts kontrolieris B.Bārs, taču viņa ziņojums netraucēts put Saeimas arhīvā, kaut par to oficiāli uzrakstīju tolaik jaunieceltajam Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, taču izrādījās -- tie paši vecie vēži...
Kad mēs ar kolēģi, Stokholmas vēsturnieku Dr.Uldi Ģērmani sākām celt trauksmi masu informācijas līdzekļos par nozagtajiem kuģiem (kolēģa Ģērmaņa pienesums glabājas viņa personālfondā Misiņa bibliotekā Rīgā), lielzagļu kompānija no LK ar valsts prezidenta G.Ulmaņa palīdzīgu roku deleģēja savu pārstāvi Andri Šķēli par ministru prezidentu (A.Šķēles pirmais kabinets). Tad "pa kreisi"aizgāja arī no godmaniskās prihvatizācijas pāri palikusī pārtikas rūpniecības daļa u.c. Paldies Dievam, savlaicīgi presē izteicu hipotēzi, ka izlaupītā naudiņa aizgājusi neototalitārajai pagrīdei, kura ir veikusi arī kara noziegumus -- tātad NAV(!) iestājies NOILGUMS(skatīt: Vai Latvijas brīvība aizpeldēs līdz ar tās kuģiem? Jautā Indulis Ronis, Dr.habil.hist., Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis// "Austrālijas Latvietis",1996., 30.okt.; I.Vīksnes kundze laipni pārpublicēja šo rakstu arī avīzē "Latvija Amerikā")Atlicis vienīgi piebilst, ka Austrālijas avīzi izdeva un rediģēja Latvijas goda konsuls Melburnā Emīls Dēliņa kungs, kurš savu avīzi regulāri piesūtīja Ārlietu ministrijai un Nacionālajai bibliotēkai.
Respektējama laupītājoperācija bija arī Bankas Baltija iztukšīšana par gandrīz miljardu USD par ko detaļās rakstīju Ņujorkas "Laikā"un Stokholmas "Brīvībā". Galvenā juridiski atbildīgā amatpersona par izlaupīšanas faktu bija toreizējais Valsts Bankas prezidents Einārs Repše, V.Dombrovska pirmās valdības finansu ministrs, bet morāli atbildīgā persona -- valsts prezidents Guntis Ulmanis. Proti, Repšes kungs nodeva valsts budžeta apsaimniekošanu privātām komercbankām, arī BB, bet atstāja tās bez pienācīgās uzraudzības un kontroles.Manuprāt BB gadījumā tika organizēts ļaunprātīgs bankrots, notiesāja vienīgi "zicpriekšsēdētājus", bet īstie vainīgie (īpaši BB juridiskās daļas vadītājs Z.Eberliņš!) ar lielāko zagtās naudiņas daļu palika "cienījami"sabiedrības locekļi un, iespējams, atkārtoja BB iztukšošanas scenāriju arī Parex bankas gadījumā.
Nesenā finansu ministra Repšes kunga mistifikācijas ap Parex banku, tās sadalīšanu un pārdalīšanu, spiež šādu versiju uzskatīt par visai ticamu. Taču visneizprotamākie šajā epizodē ir starptautiskie aizdevēji, par kuriem daži vārdi sekos.
PAR TAUTAS LABKLĀJĪBAS KAPITĀLISMU!
Arī bez visas reālās un domājamās zagšanas:
1)ir absurdi valsts budžeta apsaimniekošanu nodot privātām komercbankām - tas ir ne tikai nopietns apdraudējums valsts finansu resursu drošībai, bet nodokļu maksātājiem tiek nepamatoti atņemta likumīgā un nebūt ne mazā peļnas daļa par valsts budžeta apsaimniekošanu;
2) privātās komecbankas savus kapitālus peļņas nolūkā iegulda lielākoties ārzemēs, bet šo kapitālu ievērojamu daļu sastāda apsaimniekojamie budžeta līdzekļi, pat pensiju 2.līmeņa kapitāli. Tā nu Latvijas cilvēki spiesti pārvērsties par viesstrādniekiem un braukt peļņā paši pie savas ārzemēs noguldītās naudiņas;
3)protams, ka baņķieriem ir ērtāk un izdevīgāk apsaimniekot valsts budžetu (stabili, plānojami ieņēmumi), nevis meklēt jaunus peļņas avotus, radot veselīgu konkurenci valsts kontrolētām kredītiestādēm, kuras apkalpo valsts budžetu un valsts uzņēmumus. Šeit runa iet par valsts kapitālisma modeli -- vēl no tautas labklājības kapitālisma laikiem Vācijas un Krievijas ķeizarvalstīs;
4)tas taču ir pamatjautājums -- kādu saimniecības modeli sabiedrībai ir izdevīgāk izvēlēties! Sociālismu ar bezkaunīgo ekspluatatoru slāni -- padomju nomenklatūru, mēs esam izcietuši uz savas ādas un šis modelis ir bankrotējis uz mūžu mūžiem. Pat A.Rubiks Eiroparlamentā vairāk orientējoties uz "zaļajiem". Neraugoties uz to, Latvijas valstij pēc 10.Saeimas vēlēšanām vairs nav likumīgu tiesību maksāt A.Rubikam un citiem Latvijas Sociālistiskās partijas Eiroparlamenta deputātu algas, jo šī partija pēdējās vēlēšanās neieguva Likumā stingri reglamentēto nodoto balsu procentu, lai šādu algu varētu turpināt izmaksāt. Ja algu izmaksas vēl nav pārtrauktas, pretlikumiski izšķērdētie finansu līdzekļi tiesas ceļā solidāri piedzenami no Latvijas Sociālistiskās partijas eiroparlamenta deputātiem un vainīgajām Latvijas amatpersonām;
5)arī sociāldemokrātijas bankrots Latvijā ir liecība sabiedrības samērā augstajam politiskās kultūras līmenim. Sociāldemokrāti parasti sagatavo augsni totalitāriem vai autoritāriem režīmiem: tā tas bija ar Ā.Hitlera nākšanu pie varas Veimāras Vācijā, I-IV Saeimas Latvijā, kur pie varas nāca K.Ulmanis, nerunājot jau par boļševikiem-- kuri nostiprinājās un sagrāba varu Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sastāvā. LTF cieta pelnītu sakāvi 5.Saeimas vēlēšanās un pašlikvidējās tieši savas sociāldemokrātiskās ievirzes dēļ.
KĀPĒC REALIZĒJA DIVERSIJAS AKTU MEKSIKAS LĪCĪ?
Internacionālie finansu dūži jau ir pierādījuši savu totālo mazspēju, pat pilnīgu kompetences trūkumu -- tikai tā izraisot dziļo banku krīzi, kura turpina iet dziļumā un plašumā.
Savu nespēju racionāli saimniekot zinātniski tehniskās revolūcijas apstākļos ir pierādījis tāds milzu koncerns, kā "British Petroleum", izraisot planetāra mēroga katastrofu Meksikas līcī un visā Golfa straumes reģionā. Vainīgās firmas veiktā izmeklēšana nepārliecina - vaina tiek novelta uz būvniecības firmām.
Prezidenta Baraka Obamas izveidotā komisija sāka noskaidrot patiesību: ticis izmantots šādiem milzu spiedieniem pilnīgi nederīgs cements dziļurbuma šahtas atliešanai. Pie tam par izmantotā cementa markas nederīgumu darbam lielā dziļumā bijis zināms savlaicīgi,vēl pirms darbu uzsākšanas!
Tad kāpēc izmantoja nederīgu cementu dziļurbuma šahtai-- pilnīgi droši zinot, ka katastrofa ir nenovēršama?
Cerēsim, ka katastrofas cēloņu izmeklēšana neaprobežosies ar visparējas dabas pārspriedumiem. Morālās krīzes pārvarēšanai lielā biznesa aprindās ir kategoriski nepieciešama gan likuma burta, gan likuma gara respektēšana izvērtejot vainīgos ekoloģiskajā katastrofā. kaut arī kompensācijas summa par videi nodarīto katastrofālo kaitējumu būtu jāiegūst vainīgās firmas izūtrupējot un tās īpašniekus un darbiniekus izolējot no sabiedrības.
CIK KOMPETENTI IR STARPTAUTISKIE AIZDEVĒJI?
Pašreizējā Latvijas saimnieciskā modeļa pilnīgo neatbilstību civilizētas sabiedrības pamatprasībām ir spilgti ilustrējis Ainārs Šlesera kungs:
"PIEKTDIEN, 13.AUGUSTĀ, TIEKOTIES AR SIMT LATU STIPENDIJAS SAŅĒMĒJIEM -- DARBU ZAUDĒJUŠIEM CILVĒKIEM, KAS AIZSDARGTĒRPOS 30 GRĀDU SVELMĒ IZNĪCINA INDĪGOS LATVĀŅUS -- PASAULES BANKAS prezidents Roberts Zēliksa kungs atzinīgi novērtēja: "Jā, 100 latu dienā nav slikti". Mirkli vēlāk viņam tika norādīts:šādu summu ļaudis saņem mēnesī. Pēc smiekliem iestājās šokējoša apskaidrība: aizdevējiem nav ne mazākā priekšstata par to, kādos apstākļos dzīvo Latvija. Viņiem neviens to nav nedz pavēstījis, nedz izskaidrojis. Tajā pašā dienā Pasaules Bankas pārstāvis Baltijas valstīs Pīters Herolds Latvijas radio klāstīja:"Vislielākās iespējas rast jaunus ietaupījumus mēs saskatām pensiju izmaksās. Tās pēdējos gados augušas daudz par strauju[..] Mēs tikai gribam nogriezt taukus, neaiztiekot muskuļus[..] Šie kungi dzīvo pārliecībā, ka 160 latu pensijas Latvijas pensionāri saņem dienā, vai arī tās tiek izmaksātas ik nedēļu (kā tas notiek daudzās rietumvalstīs)".(Premjera skats. Ainārs Šlesers. Sīka detaļa atklāj šokējošu valdības plānu. Pilnīgi atklāta vēstule valdībai un Latvijas sabiedrībai// "Kurzeme.Par labu Latviju", 2010.gada augusts, 2.nr., 4.lpp.).
Šoreiz neoponešu A.Šlesera kungam.
Taču visnožēlojamāko iespaidu no Šlesera "latvāņdziesmas"atklātās vēstules autoram atstāja eirokomisāra Andra Piebalga 3.septembra intervija Latvijas radio 1.programmai -- par to 100 Ls stipendiju augstais Zēliksa kungs esot pārprasts, arī pārējie augsti kungi esot pat ļoti apmierināti ar situāciju Latvijā! Tā teikt, augsti kungi tikai pašpāsēja, bet tie bauri uzreiz.. nu taisni fui!
KURŠ NOZAGA AIGARA KALVĪŠA IETAUPĪTO MILJARDU?
Atklātās vēstules autoram nav ne mazākā iemesla apšaubīt no 9.Saeimas tribīnes dzirdēto informāciju (īpaši kompetenti runāja SC deputāti), ka gan dokumentāli, gan "de facto"reālas naudas izteiksmē Latvijas Republikai bija ministru prezidenta A.Kalvīša veikts uzkrājums 1 miljardu latu apmērā. Šī informācija tika sniegta Parex bankas krīzes sakarībā. Proti, ka nav jālūdz miljards no starptautiskajiem aizdevējiem, jo valsts kasē ir šis reālais miljards. Taču I.Godmaņa-A.Šlesera valdība veica tik virtuozas piruetes, sekoja tikpat kā revolucionāra JL ministru prezidenta V.Dombrovska valdības iecelšana ar galveno atbildīgo amatpersonu par Bankas Baltija izlaupīšanu -- Eināru Repši finansu ministra postenī, ka kļuva pilnīgi skaidrs: nozagts atkal viens miljards'
Atklātās vēstules autors nebūt neuzskata E.Repši par tāda mēroga afēristu, bet tikai par Krupņikovu klana (par kuru plaša informācija sekos tālākā izklāsta gaitā) pavēļu izpildītāju par vairāk nekā pieticīgu atalgojumu.
Minētais ir vēl viens arguments par labu valsts kapitālisma modelim, jo Pasaules banka taču neizdarīja primāro, ko prasīja elementārā loģika -- nepārbaudīja parlamenta sniegto informāciju par pazudušo miljardu, bet to vienkārši ignorēja. Bet varbūt nemaz nezināja par iztvaikojušo miljardu -- jo Repšes kungs nepastāstīja...
Smags kontrarguments pret valsts kapitālismu ir vienīgi šādi repsīši. Normālos politiskos apstākļos valsts kapitālistiskais uzņēmums ir profesionālu vadīts, saimnieciski pilnīgi neatkarīgs uzņēmums, kuram valsts nosaka tikai stratēģiju un kura darbību valsts (t.i. ierēdņi) vērtē tikai vienreiz gadā pēc publicētas atskaites, bez mazākām ierēdņu tiesībām iejaukties vai kontrolēt uzņēmumu darbību. Aizdomu gadījumos par nelikumīgu darbību pārbaudi veic tikai smagi reformējamās tiesībsargāšanas iestādes.
Ja arī šādu valsts uzņēmumu sākotnējā peļņas daļa situāciju valsts budžetā krasi neizmainīs-- tomēr tie nodrošinās garantētas darbavietas, atšķirībā no privātkapitālistiskiem uzņēmumiem, kuri maina savu ražotņu izvietojuma valstis ne tikai saimniecisku apsvērumu rezultātā, t.i , ir grūti prognozējami.
BET ATKLĀTĀS VĒSTULES AUTORS:
visai sīki un detalizēti pamatos šajā vēstulē -- kāpēc viņš atsakas Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa(akadēmiķa) nosaukuma (ievēlēts 1992.gada 9.aprīlī, korespondētājloceklis bija no 1990.gada 6.decembra līdz ievēlēšanai par akadēmiķi), kā arī Latvijas Universitātes Latvijas vēstures katedras profesora (ievēlēts 1991.gadā) un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas profesora (piešķirts 1993.gada 21.jūnijā) nosaukuma.
I. CEĻOJUMS UZ MELNO ZEMI.
MELNĀS ZEMES ADRESE.
Šo stāstu par Melno zemi dzirdēju vēl zēnības gados kāda brauciena laikā uz Salaspili. Apskatījām pēdējās 2.pasaules kara laika barakas, kur bija vienlaicīgi ieslodzīti 30 000 CILVĒKU, bet bojā aizgāja ap 100 000 CILVĒKU!Stāsts par nometni bija asinis stindzinošs. Tajā neesot bijis iespējams atrast kādu zaļu lapiņu vai zāles stiebriņu -- visu bija apēduši hroniskā badā turētie karagūstekņi-- tā bijusi īsta Melnā Zeme šī vārda burtiskā nozīmē. Arī sagūstītie karavīri izskatījušies drausmīgi -- līdz pēdējam izvārdzināti, izkāmējuši, bārdu un matiem apauguši, noskranduši, jau pirmsnāves apātijā ieslīguši.
Taču visu drausmo patiesību uzzināju tikai jauno Brīvības cīņu gados, kad mazliet pavērās KGB arhīvi. Karagūstekņi aizgāja bojā ne tikai no bada, bet īpaši no izsitumu tīfa epidēmijām, kuras bija izraisītas ar bioloģiskajiem ieročiem -- inficētajām utīm no Ostlandes nāves fabrikas.
Mēģināju Latvijā uzsākt akadēmisku diskusiju par šīm un citām ne mazāk smagām lietām -- 2000.gadā publicēju rakstu "Masu slepkavības Latvijā nacionālsociālistiskās okupācijas laikā un atbildības problēma historiogrāfijā"("Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis", 2000.,54.sēj., 5./6.nr., 59.-72.lpp.), nolasīju vairākus ziņojumus gadskārtējās LU konferencēs un 2001.gadā II Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā, kur runāju par Ostlandes nāves fabrikas dokumentālajiem avotiem.
Pēdējā ziņojuma tekstu pēc mana un kolēģa profesora Māra Baltiņa kunga lūguma kongresa orgkomitejas loceklis akadēmiķis Juris Ekmanis teicās nodevis tieši rokās kongresa patronesei valsts prezidentei un akadēmiķei V.Vīķei-Freibergai. Vienīgais rezultāts bija tribīnes liegšana LZA un Latvijas Vēsturnieku komisijas pasākumos par šīm problēmām. Vērtēju šo izlēcienu, kā apzināti ļaunprātīgu nacionālsociālistu kara noziegumu slēpšanu. Tika atrasta pakalpīgu "akadēmiķu" (I.Feldmanis, A.Stranga), "profesoru" (I.Butulis, A.Zunda) kompānija, kurā ar prieku līdzdarbojās morāli degradētā manu autortiesību nozadzēja Dr. hist. D.Bleiere. Minētās kompānijas apcerējumos par 2.pasaules karu, ar un bez akadēmiķes V.Vīķes-Freibergas ievadvārdiem, velti ko meklēt par masveida karagūstekņu slepkavībām, šai kompānijai eksistē vienīgi holokausta upuri un arī tie bez tiešās NKVD līdzdalības (slēdzot veco valsts robežu un neielaižot no Rīgas zilajos autobusos evakuētos ebrejus Krievijas teritorijā). Man ir patiess kauns, ka viņus kādreiz ne tikai pazinu, bet pat esmu kopā dzēris konjaku! Taču ar savu falsifikatorisko darbību nupat minētie žinātnieki" ir publiski iecirtuši nepelnītu pliķi Valsts prezidentei!
Tāpēc šodien kā Melnās zemes adresi varu droši, ar tīru sirdsapziņu norādīt: Rīga, Akadēmijas laukums 1, Latvijas Zinātņu akadēmija un Brīvības bulvāris 32 -- LU Vēstures un filozofijas fakultāte!
2. OSTLANDES NĀVES FABRIKA NAV MANS IZGUDROJUMS!
Latvijas Valsts arhīvā Rīgā glabājas Latvijas Valsts universitātes un Rīgas Pedagoģiskā institūta seno un viduslaiku vēstures docenta Persija Gurviča pārtrauktā krimināllieta 9 biezos sējumos (LVA, 1986.f., P-4972.lieta, 1.-9.sēj.). Vairākus gadus P.Gurvičs nosēdēja Gulāgā -- apsūdzība bija smaga, "nepiederošām personām"viņš atklājies kā čekas slepenais aģents "Pogoreļec".
Represēšanas lietai ir pievienots P.Gurviča iesniegums kompetentām iestādēm tūlīt pēc Rīgas atbrīvošanas -- par bioloģisko ieroču ražotni Kleistos.
P.Gurviča reabilitācijas laikā 1968.gadā čekisti veica plašu pārbaudi -- stāsts par "Medicīniskās zooloģijas institūtu" apstiprinājās, par to liecinājak kā citi geto ieslodzītie, tā apkārtnes iedzīvotāji. Minēto institūtu, kuru vadījis Fricis Šteinigers ar savu vietnieku Abzāgenu, tad arī dēvēju par Ostlandes nāves fabriku, jo geto ieslodzītajiem bijis jābaro un jāpavairo ar izsitumu tīfu inficētas utis: ar intensitāti 10-30. tūkst. indīgo kukaiņu diennaktī. Pēc tam šos inficētos kukaiņus izplatīja ne tikai karagūstekņu vidū, bet kara beigu posmā arī Baltkrievijas civiliedzīvotāju vidū, lai tādējādi izraisītu tīfa epidēmiju uzbrūkošajās padomju karaspēka daļās.
Tālākajai izklāsta gaitai ir svarīgi atzīmēt, ka klaji provokatīvu liecību pret P.Gurviču sniedza komunists -pagrīdnieks pirmajā republikā Pēteris Krupņikovs, līdz nāvei LU profesors. Proti, ka boļševistisko pagrīdnieku aprindās RUNĀTS , ka Gurvičs, kā komjaunietis-pagrīdnieks aplaupījis telefona automātus.
Cik izdevās noskaidrot atklātās vēstules autoram, tad Ostlandes nāves fabrikas tēma noklusēta tāpēc, ka šo nacionālsociālistu ražotni pārņēmusi NKVD-KGB un nodevusi tālākai pilnveidošanai akadēmiķiem Augustam Kirhenšteinam.
3.NEPIEDEROŠAS PERSONAS ZINĀTNES PASAULĒ.
Par Ostlandes nāves fabriku nevarēja nezināt padomju okupācijas laika galvenais kara vēsturnieks akadēmiķis Vilis Samsons, tāpēc uzskatu viņu par dubultaģentu -- gan neatmaskotu gestapo aģentu partizānu kustībā, gan KGB cilvēknīdeju, kurš tikai nesen devās uz Dieva tiesu.
Tāds pats izskatās LU profesors mirušais Pēteris Krupņikovs. Kā lielkapitālista atvase Krupņikovs iesaistījās nelegālajā komunistiskajā kustībā un kara gados bija Ļeņingradas kara apgabala pretizlūkošanas pārvaldes Smerš 4.daļas operatīvais darbinieks, kurš bija aizkalpojies līdz leitnanta dienesta pakāpei, pēc kara viens no vadošajiem tulkiem Rīgas tribunālā pret īstiem un sadomātiem nacionālsociālistu kara noziedzniekiem (1945.-1946.). KGB virsnieks Imants Lešinskis, kurš pārgāja uz ASV specdienestiem, raksturoja P.Krupņikovu kā liela kalibra KGB slepeno aģentu (skatīt:Franka Gordona personālais fonds// Rakstniecības un mūzikas muzeja Krātuve, inv.nr. 681776). Teju līdz 90 gadu vecumam šis čekas un abvēra dubultaģents netraucēts piestrādāja par profesoru-ekspertu bundesvēra augstskolā Minhenē un Stenfordas universitātē ASV.
Taču vissmagāko apsūdzību pret P.Krupņikovu satur viņa historiogrāfiskas ievirzes grāmatiņa "Melu un patiesības palete"(Rīga, "Zvaigzne", 1980.). kuru ar aplausiem uzņēma latviešu brūnā emigrācija -- ļaudis, kuri bēga no soda par nodarījumiem kara gados. Īpaši skaļi aplaudēja emeritētais tautsaimniecības profesors ASV Nikolajs Volfgangs Balabkins, kur viņš piestrādā arī par Centrālās izlūkošanas pārvaldes segorganizācijas IREX ekspertu-konsultantu. Balabkina kungs , šķit, joprojām vada LZA ārzemju locekļu kopu.
P.Krupņikovs savas grāmatiņas nodaļu, kura veltīta 2.pasaules kara problemātikai, ir nosaucis "Mērķis-- Baltijas jautājuma galīgais atrisinājums (Endloesung)", taču tajā neatradīsim ne vārdu par nacionālsociālistu masu terora atspoguļojumu, vai noklusēšanu literatūrā. Tā vietā viņš izklaidē lasītāju ar vēsturiskām anekdotēm, pat tenkām no 5.šķiras vācu literatūras. Grāmatiņas 164.lapaspusē tad arī redzam, ka visas šīs mistifikācijas bija vajadzīgas šantāžas nolūkā. Krupņikovs nosauc SS štandartenfīrera Harija Marnica vārdu :"1941.gadā Marnics bija izdienējis ārsts, pēc dienesta pakāpes štandartenfīrers. kad Latvija tika okupēta, viņš pieteicās darbā Rozenberga resorā -- okpēto Austrumu apgabalu ministrijā, mācījās attiecīgos kursos un tika nosūtīts uz Rīgu, kur viņam vācu admistrācija uzticēja Veselības un tautas kopšanas (Gesundheit und Volkspflege)nodaļu".
Vai tas nozīmētu, ka Ostlandes nāves fabrika darbojās Marnica resora paspārnē. Manuprāt jā! Marnics savos memuāros savukārt ir nosaucis savu priekšnieku Ostlandes mērogā -- SS brigadenfīreru Dr.Vegneru. Visinteresantākais, ka Marnica atmiņu grāmata vispirms iznāca latviski un tikai tad vāciski. Pilnīgi neparasts gadījums Latvijas politisko bēgļu vēsturē! Katrā ziņā šantāžas iespējas pavērās tik plašas, ka es Rietumos nemeklētu palīdzību ne tikai pie daktera Aivara Sluča, bet arī pie pārējiem latviešu izcelsmes ārstiem Rietumos.
4.DĀMAS UN KUNGI: PAGAIDĀM VARIET DUSĒT MIERĪGI.
Gadiem ilgi man neizdevās pieteikt ASV Augstākajai Tiesai padomju militāro izstrādņu izpārdošanu Rietumu specdienestiem un privātpersonām, kas nepārprotami ir nokļuvušas globālo teroristu rokās. Īpaši šajā ziņā esot izcēlies J.Zaķa LU Cietvielu fizikas institūts(Andrejs Siliņš, Ivars Godmanis u.c.). Kaut mēģināju ASV Augstāko tiesu informēt caur LZA, valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu, Ģenerālprokuratūru, Administratīvajām tiesām un Satversmes tiesu.
Kā varat palasīties šajā blogā, to izdarīt man neizdevās arī caur ASV vēstrniecību Rīgā. Bet ne tikai! Divreiz -- pagājušajā gadā un pašlaik man neizdevās to izdarīt arī caur ASV prezidentu Baraku Obamu.
Vaina laikam ir manā skatījumā uz problēmu -- kas patiesībā ir globālie teroristi. Savā laikā mani bija rekomendējis ASV profesors Edgars Andersons, arī savam draugam ASV pulkvežleitnantam stratēģiskā izlūkošanas laukā pret PSRS Hermanim Redinam. Mana akadēmiskā komandējuma laikā ASV (1993.-1994.gada ziema)Hermanis izpildīja brīvprātīgā sargeņģeļa funkcijas, tajā skaitā brīdinot no tālākiem kontaktiem ar tautiski tik laipno Andreju Muzikantu, kā pavisam šmucīgu CIP darbinieku, kurš specializējies "dzīvās preces" tirdzniecībā un ieroču kontrbandā. Hermanis nosauca vairākus Muzikantam pakļautus aģentus arābu pasaulē. Savdabīgā uzvārda dēļ atceros tikai vienu -- bin Ladens.
Hermanis Redins gāja bojā Rīgā, īsti mīklainos apstākļos -- pretēji ģimenes vēlmei tika pārpelnots bez sekcijas izdarīšanas. No viņa iegūto informāciju uzrakstīju bijušajai ASV vēstniecei Rīgā K.T. Beilijai, atbildi nesaņēmu. Kad manu iesniegumu par starptautiskajiem teroristiem noignorēja Starptautiskā Krimināltiesa (ICC- International Criminal Court) Hāgā, 2009.gada rudenī caur E-pastu sūdzējos prezidentam B.Obamam par ASV diplomātiskā korpusa sliktajām manierēm. Drīz K.T.Beilijas mājā no Ziemassvētku egles izcēlās ugunsgrēks, kurā, manuprāt, padoto apmānītā diplomāte pazaudēja divus mazbērnus un pati guva smagus apdegumus. Neņemos spriest, vai prezidents B.Obama arī ir tikai apmānīts, jeb specdienestu manipulēta persona(pēc vairāku politikas vērotāju domām --FBR, tāpat kā Bils Klintons).
Lai nu kā, bet ,manuprāt, ASV specdienestu rokas ir palikušas pārāk neciešami garas un visas tās runas par amerikāņu demokrātiju ir vienīgi skaistas, skumjas atmiņas. ASV specdienesti nepārprotami kontrolē ICC, jo tikko biju caur E-pastu atkārtoti vērsies pie prezidenta B.Obamas, tā beidzot saņēmu prokurora M.P.Dillona atbildi no ICC (OTP-CR-599/09)- tādu izaicinoši nepieklājīgu vēstuli, jo tājā ir pilnībā ignorēts mana iesnieguma burts un gars. Bet mana sūdzība par Somijas prezidentes Tarjas Halonenas izolāciju, Prezidenta kancelejas darbiniekiem nenododot manu iesniegumu Ekselencei T.Halonenai ( cik varēja spriest pēc preses materiāliem, domājams,mans iesniegums nokļuva bijušā prezidenta Ahtisārī, vispārzināma veca CIP aģenta rokās) ir M.P.Dillona pilnīgi ignorēta, kas nu galīgi nav(!) džentelmeniski! Š.g.7.jūnijā biju vērsies pie ICC priekšsēdētāja atkārtoti -- ierakstītā vēstulē no Romas Centrālās stacijas (Termini) pasta nodaļas, taču M.P. Dillona nepieklājīgajā vēstulē par to ne vārda!
Tā kā dusiet saldi , dāmas un kungi, vienīgās problēmas Jums būtu varējusi radīt sirdsapziņa! Jūsu Ziemassvētku egle neaizdegsies!

C:\Documents and Settings\User\Desktop\ATKLĀTĀ VĒSTULE mht.

Latvian historian Indulis Ronis against the kommanders of global terrorists.

I was to heard from competent experts of politics, that was Osama Ben Laden alredy in the year 2001 hard ill. It is doubtful, that he would living yet today.
Therefore is it the very principial question, who to arrange the extreme news' agency in Near East "Al-Jasir" the unlikely interview to Osama Ben Laden- crediblest for a long time the dieed man. It is important to clear up, who to finance the suspicious agency "Al- Jasir". Here can to get an the track of THE FINANCES CENTRE GLOBAL TERRORISTS'.Whu to inwestigate this problem trough corresponding institutions of UNO or International Criminal Court in the Hague isn't?
I to ask You for help in the emergency case!
On the 5th of October 2009 (a year ago!) to handed I in the Embassy of USA in Latvia (Rainis boulevard 7, Riga) "The Application about underground secand and third generation neonazi'- as very credible Head of global terrorists War in order to form new Empire Germans'into border of European Union"- to Mr. Chairman of Supreme Court of USA c/o Mrs Ambassador of USA. I handed alsou the letter to Mrs Ambassador.
I brought myself this letter to Mrs. Ambassador with Application against global terrorists into The Embassy of USA and that was to registered into the registration's journal (book). But TO TOOK I THE ANSWER NOT! When to gave I a call to Embassy of USA, against mine was unkind and to refused to give for mine the information about fate my Application' against global terrorists.
It is THE EXSTRAORDINARY EVENT, what is in the CONTRDICTION WITH THE LAWS of USA and more elementary standard of the politeness!
I ASK all honest people: give, please, THE INFORMATION TO THE SUPREME COURT OF USA about my Application on 5th of October 2009 AGAINST GLOBAL TERRORISTS, whot WOS UNLAWFUL TO ARRESTED in the EMBASSY OF USA into Riga.
Mine name: Indulis, family: Ronis, personal No.: 250343-11802.
Mobile phone: +371 26261152.
E-mail: kraulietis13@inbox.lv
Post address: "Krauļi", Īvandes pagasts, Kuldīgas novads, Latvia, LV-3304.